Bio kanalizācija

 

Cilvēki bieži ir neizpratnē – kāpēc privātmājai izvēlēties notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārtu, kas maksā ap pusotra tūkstoša latu, ja būvmateriālu veikalos ir pieejamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – septiķi, par 700 – 900 latiem?

Spriežot pēc ārējā izskata, tiešām, šīs abas iekārtas šķiet līdzīgas – abas ir plastmasas tilpnes ar ieplūdes un izplūdes atverēm, bet kas “lācītim vēderā”, kādas ir to funkcionālās atšķirības, un pats galvenais, kāda ir notekūdens attīrīšanas pakāpe vienai un otrai iekārtai, ne katrs nākamās privātmājas īpašnieks zina, un pat būvfirmu un būvmateriālu veikala pārstāvji ne vienmēr to spēj izskaidrot.

Septiķis jeb nosēdtilpne un notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārta ir principiāli atšķirīgi notekūdens attīrīšanas risinājumi, un lai gan abus mēdz saukt par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, to konstrukcija, darbības principi un arī notekūdens attīrīšanas pakāpes krasi atšķiras.

Septiķis ir nosēdtilpne ar vienu vai vairākiem nodalījumiem (parasti trim), caur kuriem notekūdenim plūstot cauri, palēlinās tā pārvietošanās ātrums. Gravitācijas ietekmē, notekūdenī esošās smagās organisko un neorganisko vielu daļiņas nogulsnējas. Pirmajā nodalījumā – vairāk, otrajā – mazāk, trešajā – vismazāk. Tomēr izejot cauri visiem septiķa nodalījumiem, daļēji attīrītajā notekūdenī paliek izšķīdušās un ūdens slānī peldošās piesārņojošo vielu daļiņas, kas sastāda 40 – 50% no kopējā notekūdens piesārņojuma. Tātad septiķu notekūdens attīrīšanas efektivitāte ir 50 – 60%, un tā ir nepietiekama, lai drīkstētu notekūdeni bez papildus attīrīšanas novadīt vidē.

Notekūdens papildus attīrīšanai, pēc septiķa, parasti izbūvē filtrācijas lauku. Diemžēl, augsto gruntsūdeņu dēļ, filtrācijas lauku atbilstoši prasībām izbūvēt bieži nav iespējams. Filtrācijas caurules, lai neaizsaltu, jāiegulda 90 cm dziļumā, un filtrācijas pildījumam (parasti skalotas šķembas vai oļi) zem caurules, jābūt vismaz 1 m biezam, lai tas sekmīgi veiktu papildus notekūdens attīrīšanu, pirms notekūdens nokļūst vidē (gruntsūdenī). Tātad gruntsūdenim jābūt vismaz 2 – 2,5 m dziļi, bet Latvijā tā reti kur ir. Vairums gadījumos, īpaši pavasaros un rudeņos, daļēji attīrītais ūdens no septiķa uzreiz nonāk gruntsūdenī.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir kompaktas, hermētiskās plastmasas tilpnēs, un to attīrīšanas pakāpe ir 95 – 98%, kas ļauj attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes novadīt vidē. Iekārtu hermētiskums, ko spēj nodrošināt plastmasas tilpne, kā viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tās darbībai, ir jāuzsver īpaši, jo plašu izplatību šķietama lētuma dēļ ir ieguvušas iekārtas, ko montē dzelzsbetona grodu akās. Diemžēl, pat veicot grodu apstrādi ar hidroizolācijas materiāliem, tie nav hermētiski vai dehermetizējas pāris gadu laikā. Ja iekārta nav hermētiska, tiek piesārņoti gruntsūdeņi ar neattīrītiem notekūdeņiem, kā arī iekārtā ieplūstot gruntsūdenim tiek atšķaidīts iekārtā esošais notekūdens, tādejādi izjaucot mikroorganismu sekmīgai darbībai nepieciešamo vielu koncentrāciju attiecības.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtās notekūdens attīrīšana notiek gan fizikālu, līdzigi kā septiķī, gan bioķīmisku procesu rezultātā, ko realizē mikroorganismi (septiķa - filtrācijas lauka sistēmā, šī loma ir filtrācijas laukam). Atšķirībā no septiķa - filtrācijas lauka sistēmas, notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtai, ja tai ir atbilstoša konstrukcija, ir vēl otrējais nostādinātājs, kurā tiek atdalīts attīrītais notekūdens no mikroorganismu masas (dūņām). Attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas, bet dūņas atgrieztas sistēmā. Septiķa - filtrācijas lauka sistēmā nav šāda mikroorganismu masas recirkulācijas mehānisma, tāpēc filtrācijas lauki aizsērē, ar visām no tā izrietošajām sekām – filtrācijas pildījuma nomaiņa, iekoptās teritorijas uzrakšana utt.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, parasti, ja tās ir atbilstoši konstruētas, sastāv no trim nodalījumiem, katram no kuriem ir būtiska nozīme notekūdens attīrīšanā.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konstruktīvā atbilstība jāuzsvēr īpaši, jo tiek piedāvātas iekārtas, kurām lai samazinātu to pašizmaksu, nav otrējā nostādinātāja vai nav abu nostādinātāju. Protams, ka šādu iekārtu darbība nevar nodrošināt pienācīgu notekūdens attīrīšanas kvalitāti.

Kanalizācijas septiķi

Notekūdeņu attīrīšana notiek speciāli no polietilēna izgatavotā septiķī. Septiķa galvenais uzdevums ir aizturēt un uzkrāt rupjo, smago notekūdeņu frakciju.
Septiķim ir trīs kameras, caur kurām plūstot notekūdenim, samazinās tā pārvietošanās ātrums. Gravitācijas ietekmē, notekūdenī esošās smagās organiskās un neorganiskās vielu daļiņas nogulsnējas. Pirmajā nodalījumā – vairāk, otrajā – mazāk, trešajā – vismazāk. Tomēr, izejot cauri visiem septiķa nodalījumiem, daļēji attīrītajā notekūdenī paliek izšķīdušās un ūdenī peldošās piesārņojošo vielu daļiņas, kas sastāda 40 – 50% no kopējā notekūdeņu piesārņojuma. Izgulsnētos piemaisījumus nepieciešams atsūknēt 2 – 3 reizes gadā (skatoties no intensitātes) un ar asenizācijas transportu izvest utilizēšanai. Veicot atsūknēšanu apmēram 15 – 20 % aizturēto piemaisījumu nepieciešams atstāt septiķī, t.s. nākamajam “ieraugam”.