|
Saules enerģijas
izmantošana
Pasaulē arvien plašāk attīstās to
tehnoloģiju attīstība, kas telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai
piedāvā izmantot saules enerģiju, kuras krājumi ir bezgalīgi. Saules
radiācijas ilgums un intensitāte ir atkarīga no gadalaika,
klimatiskajiem apstākļiem un ģeogrāfiskā novietojuma. Vidējā saules
starojuma intensitāte Latvijā ir 1100 kWh/m² gadā, kas ir pat vairāk
nekā Vācijas centrālajā daļā, kur plaši tiek izmantotas dažādas tā
dēvētās solārās sistēmas, kas izmanto saules enerģiju. Šie dati
liecina, ka arī Latvijā varētu sekmīgi izmantot šādas sistēmas. Saules
enerģiju izmanto vairākos veidos. Viens no tiem ir pasīva saules
enerģijas izmantošana, kad tiek īpaši plānots ēku novietojums un
būvkonstrukcijās izmantoti saules radiāciju labi absorbējoši materiāli.
Plašāk pazīstama ir saules starojuma izmantošana saules kolektoros.
Saules kolektori
Saules kolektori ir tehniskas iekārtas,
kas absorbēto saules starojumu pārvērš siltumā, ko pēc tam izmanto
karstā ūdens sagatavošanai, telpu apkurei, peldbaseinu apsildei vai
citur. Veiktie pētījumi apliecina, ka šādu kolektoru izmantošanai
Latvijā ir perspektīvas, jo saules radiācijas enerģiju Latvijā var
izmantot līdz pat 1 900 stundām gadā. Visaktīvākais izmantošanas
periods mūsu platuma grādos ir no maija līdz septembrim, iegūstot
700–740 kWh/m², no oktobra līdz aprīlim – 200–240 kWh/m², no novembra
līdz februārim – 40–50 kWh/m². Šie saules enerģijas savācēji paredzēti
ūdens sildīšanai, ko tālāk var izmantot gan telpu apkurē, gan
vispārējam patēriņam. Šim nolūkam izmanto tā dēvētos plakanos kolektorus.
Plakanā saules kolektora uzbūve ir šāda: kolektora virsma veidota no
rūdīta stikla, zem tā atrodas tumšs, matēts siltuma savācējs, kas ir
aizpildīts ar siltumnesēju – nesalstošu un neindīgu šķidrumu. Lai
novērstu iespējamu siltuma noplūdi, zem kolektora ierīko
siltumizolāciju. Saules starojuma enerģija iziet cauri kolektora stikla
aizsargvirsmai, tiek uztverta un pārveidota siltuma enerģijā. Iegūtā
siltuma enerģija tiek izmantota caur kolektoru plūstošā siltuma nesēja
uzsildīšanai. Kolektori konstruēti tā, lai enerģija tiktu uztverta un
izmantota pēc iespējas lietderīgi. Šādu energosistēmu lietderības
koeficients ir 75%. Kolektora jaudu var palielināt, paplašinot tā
kopējo platību. Vidēja lieluma privātmājai nepieciešams kolektors ap
4–5 m² platībā. Jāatzīmē, ka kolektoru silda ne tikai tiešie saules
stari, bet arī pasīvais starojums, kas nozīmē, ka arī mākoņainās dienās
iespējams sasildīt ūdeni ar kolektora palīdzību. Saules kolektora
sistēmā ietilpst šādi elementi: saules kolektori, akumulācijas tvertne,
izplešanās tvertne, vadības bloks un cirkulācijas sūkņi. Sistēmai
nepieciešamas arī apjomīgas, labi izolētas ūdens tvertnes, kurās
glabāsies ar kolektora palīdzību sasildītais ūdens. Tvertnēm, savukārt,
jābūt savienotām ar labu automātikas sistēmu, lai tās varētu izmantot
ēkas apkures sistēmā. Saules kolektorus var uzstādīt uz ēku jumtiem un
fasādēm, vertikāli vai horizontāli. Bieži vien tie tiek ierīkoti 45
grādu leņķī attiecībā pret horizontālo virsmu. Galvenais nosacījums,
lai vieta, kur tiks uzstādīts kolektors, būtu labi apspīdēta un saules
stari kristu perpendikulāri kolektora virsmai. Tāpat jāraugās, lai uz
tā nekristu koku, citu ēku vai tml. radīta ēna, lai tā nebūtu
putekļaina vide, tiem nevarētu piekļūt dzīvnieki, transports vai
nepiederošas personas. Bez plakanajiem kolektoriem tirgū pieejami arī vakuuma cauruļu saules kolektori,
kuru priekšrocības var izjust pie zemākas gaisa temperatūras. Vakuuma
kolektorā siltuma savācējs ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma
telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē
uz siltumvadītāja un konvekcijas rēķina. Tā kā kopējais zudumu
koeficients vakuuma kolektorā ir mazs, siltumnesējs tajā sakarst līdz
120–160ºC. Pareizi uzstādīta solārā sistēma nodrošina līdz pat 60% no
kopējās gada enerģijas patēriņa karstā ūdens sagatavošanai. Periodā no
maija līdz septembrim sistēma gandrīz pilnībā nodrošina ūdens
uzsildīšanu. Pārējā laikā sistēmu atbalstīs tradicionālā apkures
iekārta. Kolektoru sistēma nodrošina līdz 30% no kopējā gada enerģijas
patēriņa, ja tos izmanto gan ūdens sildīšanai gan telpu apkurei, jo
īpaši ieguvēji būs tie, kas izmanto zemas temperatūras apkures
sistēmas, piemēram, siltās grīdas. Arī saules kolektoru ekspluatācijas
mūžs ir pietiekami ilgs – 25–30 gadi.
"Buderus" saules kolektori Ideāli piemēroti ūdens sasildīšanai ar saules enerģiju. Iebūvējami horizontāli vai vertikāli.
|
|
Logasol SKN 3.0.Plakanais kolektors ar vara absorbētāju un selektīvu pārklājumu.
Priekšrocības
- Ekonomiska un efektīva siltuma enerģijas ieguve
- Plašas montāžas iespējas
- Ļoti viegls
Logasol SKS 4.0. Plakanais lieljaudas kolektors ar vara absorbētāju un selektīvu pārklājumu.
Priekšrocības:
- Ekonomiska un efektīva siltuma enerģijas ieguve
- Ilgs kalpošanas mūžs
- Ātra un praktiska pieslēgumu tehnika no nerūsējoša tērauda ar kompensatora funkciju
- Augsta noturība pret koroziju un UV stariem
"Junkers" saules kolektoriFKT-1S
vertikālai uzstādīšanai.
FKT-1W
horizontālai uzstādīšanai.
Priekšrocības
- Īpaši izveidota un apstrādāta absorbētāja plāksne – efektīva saules siltumenerģijas uztveršana.
- Izturīgi, viegli un ilgmūžīgi – kolektoru ražošanā izmantoti materiāli, ko plaši pielieto aviācijā.
- Augstas kvalitātes nerūsējoša tērauda savienojumi un plašais stiprinājumu sortiments – ātra, ērta un kvalitatīva uzstādīšana.
|
